Šī doma radās vienā parastā vakarā, kad man bija jāizdomā vēl viena pasaka pirms miega.
Manam dēlam katru vakaru vajadzēja jaunu stāstu. Ne vienmēr to pašu, ne vienmēr no grāmatas — viņš gribēja stāstus, kuros pats bija galvenais varonis. Ar laiku manai iztēlei sāka pietrūkt jaunu ideju, bet viņa vēlmei dzirdēt savu vārdu stāstā — nekad.
Tā radās doma — ko tad, ja katru vakaru varētu izveidot pilnīgi jaunu, unikālu pasaku, kurā mans dēls ir varonis, un pēc tam to paturēt kā īstu grāmatu, ko var paņemt rokā un pārlasīt vēlreiz?
Tā šis projekts tapa vecāka mīlestības un vēlmes dēļ — lai katrs bērns varētu redzēt sevi savas paša pasakas galvenajā lomā.